Skatoties uz Gvatemalas kafijas nākotni

Gvatemalas kafija jau sen ieņem goda vietu starp speciālajiem kafijas grauzdētājiem. Reģionālie nosaukumi, piemēram, Antigva, Kobāns un Huehuetenango, ir pazīstami daudziem, un tie bieži ir sinonīmi ārkārtas kvalitātei.

Valsts vēsture ar kafiju iet dziļi; vairums vēsturnieku to uzskata par pirmo valsti Centrālamerikā, kurā audzē ražu. Kamēr 18. gadsimta eksportā no Centrālamerikas galvenokārt dominēja cukurniedres, indigo un košenāls (īslaicīga, no kukaiņiem iegūta krāsa), spāņu jezuīti kafiju kultivēja Antigvā pirms 1767. gada un, iespējams, jau 1730. gada 30. – 31. ) .

Visā 20. gadsimtā Gvatemala bija Centrālamerikas vadošā eksportētāja, un, neskatoties uz to, ka Hondurasa šo titulu piešķīra 2011. gadā, valsts turpina ierindoties pasaules kafijas eksporta augstākajā līmenī gan pēc svara ( 10. vietā 2016. gadā ), gan pēc vērtības ( 14. vietā). 2018. gadā ).

Tāpat kā vairumā Centrālamerikas valstu, Gvatemalu satricināja kafijas lapu rūsas epidēmija 2012.-2013 . Tas ir bijis arī uzmanības centrā, jo pastiprinātu sabiedrības uzmanību piesaista imigrācijas krustojums un vēsturiski zemās kafijas cenas 2018.-2019.

Esmu mazliet domājis par to, kā kafijas stāstus stāsta tieši grauzdētāji un importētāji, un kā mēs varam labāk papildināt citu stāstītos stāstījumus, nevis runāt pa tiem, vai vēl ļaunāk - izņemt vārdus no viņu īpašumtiesības pilnībā un pārveidot tās par mūsu pašu.

Ņemot to vērā, un, ejot jaunā desmitgadē, es sazinājos ar diviem kafijas profesionāļiem Gvatemalā, kuri abi ir cieši saistīti ar ražošanu un tirdzniecību, lai viņu vārdiem dzirdētu, kāda ir kafijas nākotne valstī. Es domāju, ka viņu perspektīvas piedāvā dažas nomierinošas patiesības par īpašās kafijas ražošanas mainīgo raksturu, bet arī daudz cerību uz nākotni.

Hosē Alejandro Solis Čavess ir trešās paaudzes kafijas ražotājs, kurš vada ražošanu savās ģimenes saimniecībās Finca Huixoc un Injertal Huehuetenango netālu no San Pedro Necta. Viņa saimniecības ir aprīkotas ar klimata stacijām, un viņa datu vākšana ir nodrošinājusi rīkus gan Gvatemalas Anacafe, gan Apvienotajā Karalistē bāzētai firmai Climate Edge. Viņš ir Royal Coffee piegādātājs ilgtermiņā, un man jāatzīstas, ka es droši vien pārāk bieži viņam piedāvāju jautājumus par viņa domām par tēmām, sākot no klimata pārmaiņām līdz rūsai un beidzot ar uzlabotām šķirnēm.

Alejandro Solis. Pieklājīgi foto.

Melānija Valleska Herrera Moreira strādā Antigvā kopā ar Luiza Pedro Zelaja Zamora organizāciju Bella Vista kā pārdevēju, attiecību menedžeri un producentu informācijas partneri. Viņai ir diplomi Agrobiznesā no Zamorano universitātes Hondurasā un starptautiskās tirdzniecības, kā arī piegādes ķēdes vadību no AGEXPORT / Universidad de San Carlos Gvatemalā.

(Zemāk sniegtās intervijas ir viegli rediģētas un skaidrības labad sauktas. Liels paldies Mayra Orellana-Powell par ievadiem.)

Kriss Kornmans : Kādas, jūsuprāt, ir lielākās kafijas problēmas Gvatemalā, it īpaši, ja skatāmies nākotnē?

Melānija Herrera : Laika apstākļu izmaiņas: temperatūra, nokrišņi, dabas katastrofas un lielāks saslimstības līmenis ar slimībām un slimībām. Šie aspekti padara nozari ļoti riskantu, tāpēc piekļuvi līdzekļiem ir ļoti sarežģīti iegūt. Tas ierobežo iespējas investēt, vēl jo vairāk mazajiem ražotājiem, kuriem nav ko dot kā garantiju aizdevumu saņemšanai.

Gvatemala ir bijusi konsekventa kvalitātē un vienmēr ir bijusi izcilāka šajā jautājumā, taču tāpēc esam aizmirsuši par produktivitāti. Ar zemām arābijas cenām robustas sāk pievērst uzmanību biznesa iespējām mūsu zonās.

Melānija Herrera. Pieklājīgi foto.

CK : Kādā veidā kafijas ražošanai vajadzēja pielāgoties pēdējās desmitgades laikā?

Alejandro Solis : Ja jūs domājat pielāgoties klimata izmaiņām, mēs lielākoties pielāgojāmies dažādā veidā: Pirmkārt, meklējam šķirnes, kurām būtu izturība pret rūsu un kurām joprojām būtu pieņemama kausa kvalitāte. Otrkārt, mēs Huixoc un Injertal esam sākuši dažādot savu ēnu klājumu, stādot vietējās ozolu sugas, kas var izaugt daudz augstāk nekā mūsu ēnu koki un nodrošināt augstāku ēnu segumu. Mēs arī rūpīgāk pārvaldām savu ēnojumu, it īpaši, ja esam pakļauti “El Niño” iedarbībai. Mēs cenšamies visu laiku turēt augsni klātu, lai augsnes temperatūra augsnē nepieaugtu.

Es turpinu vākt laika apstākļu datus savā meteoroloģiskajā stacijā. Drīz sūtu jaunus datus Pēterim Beikeram [no Climate Edge], lai viņš to analizētu. Laika apstākļi ir kļuvuši par vēl vienu riska faktoru, kas mums jāievēro.

MH : Lielākā daļa jauno izmaiņu rodas no nepieciešamības pielāgoties klimata pārmaiņu izraisītajām izmaiņām. Es teiktu, ka viskritiskākais šobrīd ir apūdeņošanas apsvēršana, kas ir liels ieguldījums, it īpaši, ja kafijas cenas ir tik zemas. Bet ilgtermiņā ieguvēji būs ražotāji, kas pāriet uz apūdeņošanu.

CK : Vai varat komentēt izmaiņas, kuras redzat, kad kafijas ražošanas pasaule ir nonākusi digitālajā laikmetā?

MH : Pirmkārt, komunikācija. Izmantojot sociālos medijus, stāstus ir vieglāk izstāstīt un sasniegt vairāk cilvēku. Tas paver iespējas un aizver lielu plaisu mārketingā un komunikācijā, kas pastāvēja daudzus gadus.

Ir uzlabojusies datu vākšana visās kafijas ķēdes daļās: no ražotājvalstīm - mazajiem ražotājiem un muižas fermām - līdz dzirnavām, eksportējošajiem uzņēmumiem, importējošajiem uzņēmumiem, starpniekiem, galapatērētājiem.

Ņemot vērā klimata pārmaiņas un visu to, kafijas audzētājiem jāpaļaujas uz tehnoloģijām, lai varētu ražot vairāk un labākas kafijas degustācijas, izmantojot mazāk produktīvu zemi, mazāk ūdens un mazāk resursu nekā iepriekš - vai vismaz ar mazāku iespēju kontrolēt, temperatūrai paaugstinoties. , ilgstoši sausumi vai pārmērīgs lietus vietām utt. utt. Tas noved pie precīzas labības pārvaldības, kas var uzlabot augkopības ekonomisko un ekoloģisko ilgtspējību: precīzāka informācija par izejvielām, kas nepieciešamas konkrētai produkcijas vienībai; apūdeņošanas vajadzības ar reālā laika informāciju efektīvai ūdens izmantošanai; droni mēslošanai; lietotnes mēru un slimību kontrolei. Un turklāt, pārkāpjot parastos stādīšanas modeļus, es ar to domāju izpētīt, kā efektīvāk izmantot zemi, izmantojot dažādus atstatumus starp augiem un rindām. Informācijas plūsma ir pārsteidzoša!

Huixoc dzirnavas. Pieklājīgi foto.

AS : Noteikti, ka es saskatu daudzus ieguvumus no digitālā laikmeta. Informācija ir vieglāk pieejama par agroķīmiskajiem produktiem, jaunām pārstrādes mašīnām un, kas ir vēl svarīgāk, par tirgus tendencēm un fjūčeru cenu tirgu. Dažreiz ir pārāk daudz informācijas, un man gandrīz nav laika redzēt nelielu daļu no visa šī.  

Es neesmu sociālo mediju lietotājs, bet es gribēju sniegt informāciju par to, kas notiek fermā, grauzdētājiem, kas pērk mūsu kafiju no Huixoc un Injertal. Tāpēc es saņēmu palīdzību no savas vīramātes un sāku izmantot sociālos medijus ( Facebook ), lai grauzdētājiem iepazīstinātu ar to, kas šeit notiek fermās. Es gribētu, lai grauzdētāji, kuri nevar ierasties saimniecībā, gūtu priekšstatu par šeit notiekošo. Tomēr labākais veids, kā sazināties ar grauzdētājiem, ir, kad viņi ierodas un apmeklē. Sociālajos medijos tiek parādīta tikai saimniecības galvenā lapa, bet apmeklējums patiešām dod personai zināšanas par to, kā ar savu darbu mēs piedāvājam izcilu kafiju.

CK : Kādas ir jūsu attiecības ar vietējiem grauzdētājiem un kafejnīcām Gvatemalā?

AS : 100% mūsu kafijas tiek eksportēta. Specializētā kafija šeit, Gvatemalā, pēdējo piecu gadu laikā ir ievērojami palielinājusies, taču tā joprojām ir ļoti maza, un patērētais daudzums joprojām ir ļoti mazs. Arī zemu tirgus cenu laikā vietējās kafejnīcas var iegūt kafiju gandrīz par komerciālām vērtībām, kas liek jums dot priekšroku kafijas eksportam.

Bella Vista dzirnavas Antigvā. Pieklājīgi foto.

MH : Vietējie grauzdētāji, kas specializējas šeit, ir auguši Gvatemalā, īpaši Gvatemalas pilsētā un vairāk urbanizētās teritorijās, bet arī laukos. Cilvēki ir atraduši labas biznesa iespējas, izmantojot kafiju: nelielas kafejnīcas, izglītība par kafiju, patērētāju izpratne par to, kāpēc laba kafijas tase būtu dārgāka, un viss ar to saistītais darbs (un sejas).

Bella Vista pārdod zaļo kafiju vietējiem uzņēmumiem, bet mēs galvenokārt koncentrējamies uz grauzdētas kafijas pārdošanu. Kafiju no zemes gabala, kas mums pieder ar manu brāli un māsu, galvenokārt piegādājam uzņēmumam Bella Vista. Man daži patur. Bella Vista mums to lepojas, un mēs to pārdodam uz vietas. Ar peļņu mēs sponsorējam meitenes, lai viņas varētu apmeklēt skolu. Man bija privilēģija iegūt augstākās klases izglītību, saņemot stipendijas. Un es personīgi zinu, ko izglītība var nozīmēt meitenes dzīvē. Tāpēc mēs vēlamies atbalstīt izglītību pēc iespējas labāk.